Spontāni. Tas ir atbilstošākais vārds, lai aprakstītu ceļojuma (ne)plānošanu. Bez lielas apdomāšanās, pietiekami vieglprātīgi tika nolemts sākt vasaras ceļojumu sezonu. Divas biļetes par vienas cenu, tāda nudien neticama akcija mums patrāpījās pa rokai un iepriecināja, ne pārāk lielu, ne pārāk mazu – 8 ceļotāju kompāniju. Vienojamies: 1. Nekādu greznību; 2. Vairāmies no tūristu vietām; 3. Apmaldamies; 4. Pakomunicējam ar vietējiem. Ļoti klaiņojoši un ne-tūristiski sakām sava ceļojuma apcerēšanu.

Vēl pat nebijām īsti droši: tad tomēr, neraugoties uz visām politiskajām un reliģiskajām peripetijām, Telaviva vai Jeruzaleme ir patiesā galvaspilsēta? Domās tīksminādamies iztēlojāmies šūpošanos virs ūdens Nāves jūrā, vietējos aromātiskos falafeļus, svaigu humusu, tirdziņus pilnus arābu vēsmu un apburošās kautrīgās ebreju platmalītes. Teiksiet, ka Izraēlas portretu uzbūrām nedaudz idealizētu? Noskārtām, ka tā ir neticamu, daudzslāņainu kontrastu valsts. Bet, vai attaisnojās mūsu hipotēze…

ziduuuuks

Pirmais skats uz naksnīgo Telavivu

Vēlā trešdienas vakarā nolaidāmies Telavivas lidostā. Par 17 šekeļiem (~4 €) ar vilcienu aizbraucām dažu soļu attālumā no autoostas, kura, izrādās ir viena no lielākajam visā pasaulē. Jau labi pēc pusnakts, bet esot astoņi cilvēki, jūtamies pietiekoši droši, taču, divatā tiešam būtu vairāk adrenalīna: pilnas ielas ar musulmaņiem, kuri nejauki lūkojās, savāds aromāts, lidinās sikspārņi. Skan pietiekami eksotiski, m? Būdami izsalkuši, piestājam netālu no hosteļa esošajā ēstuvē uz riteņiem. Uzraksts KOSHER uzreiz piesaista aci. Palūdzām, lai pagatavo mums pitu ar humusu tā, kā gatavo vietējiem. Cenas neticami augstas, par sviestmaizi samaksājām aptuveni 37 šekeļus (~9 €), bet tā taču ir Telaviva! Krājkasi cūciņu pirms ceļojuma vajadzēja labāk pabarot…

balagan

Netradicionāla izmitināšana

Papļāpājot ar vietējiem, noskaidrojām, ka Izraēlā ir itin augstas nekustamā īpašuma cenas. Pilnība nejutāmies pārsteigti uzzinot, ka tieši šī iemesla dēļ pastāv tikai daži hosteļi par pieņemamāku cenu, kuros izmitināšana ir gana neierasta. Pateicoties labajiem klimata apstākļiem OVERSTAY TLV uz sava jumta terases ir ierīkojis izklaižu vietas un nelielu telšu pilsētiņu. Terase bija pilna ar neticamām mākslas instalācijām: no dīvainākajām manekeņu formām līdz interesantiem un ekstravagantiem interjera risinājumiem. Un, jā – gulējām terasē uz jumta, teltīs. Nakts bija gana auksta un trokšņaina, taču, visi priecājāmies par jauniem, neticamiem piedzīvojumiem. Šāda 8 stundu atpūta cilvēkam ietaupīja pa 80 šekeļiem (~20 €), savukārt no rīta kopējā virtuvē humusu un vīnogas varējām „bāzt māga”, cik tik sirds vēlējās. Starp citu, šeit itin populārā ir piparmētru tēja. Bez tās –  ne soli!

arbata-

Ceļojums uz Izraēlu un autoostas hronikas

Kā jau minējām iepriekš, Telavivas autoosta – viena no lielākajām pasaulē. Izbraukšana uz Jeruzālemi paredzēta no 6. stāva. Autoostas telpās – visīstākais štruntu gadatirgus, kādu vien nācies jel kad redzēt. Visapkārt kičs, banalitāte, vizuļi un dažādas greznas bezgaumīgas lietas, pārdevēji tostarp klaigā, mēģinot pārdot savas preces. Vai tās ir sacīkstes? Aizdomājamies. Par autobusu samaksājam 22 šekeļus (~5 €) un stundas laikā nokļūstam Jeruzaleme. Vēlamies taisnā ceļā doties pie Nāves jūras. Autobusu nāksies gaidīt 2 stundas, brauciena ilgums vēl 3,5 stundas. Negaidīti mūs uzrunā nedaudz aizdomīgs ebrejs, kurš par 200 šekeļiem piedāvā aizvest uz kūrortu Kalya. Pēc neilga brīža noskaidrojas, ka mašīnā var iesēsties labi ja 4 cilvēki, bet 200 minētie šekeļi – par katru. Knapi uzgriežot muguru blēdim, mūsu priekša parādās arābs Rauf, kurš ar pirkstu rada uz savu mikroautobusiņu. Pēc neilga brīža sākas cirks… Ebrejs metas zem riteņiem, ceļ histēriju, jo arābs, lūk, atņēmis viņam maizi – klientus. Izceļas nopietns konflikts, degunu pret degunu saspieduši, vīri bļauj  „You are nazi!!!”. Vērojam, nespējam noticēt savām acīm. Pēc minūtes jau ir klāt neatliekamā medicīniskā palīdzība un policija. Haoss! Sapratām, ka Eiropa – tālu, tālu. „Pateicoties” vēl dažām politiskajām niansēm, todien palikām Jeruzalemē…

Sāls pēļos

Nākamajā dienā tomēr izdevās sarosties līdz Nāves jūrai. Būsit pārsteigti – ar to pašu arābu Rauf (mārketings – tas ir viss: uzrakstīja savu tālruņa numuru, pieprasīja, lai nākamajā dienā zvanām). Braucot uz Kalya, redzējām teju vai Marsa kanjonus – kaila daba, smilšaini, sarkanīgi kalni, klejojoši ēzelīši, kalnu āži, pie stabiem pieslēgti kamieļi. Pēc neilga laika sāk aizgult ausis – tuvojamies zemākajam sauszemes punktam – Nāves jūras krasta. Ieeja Kalya pludmales zona noplēsa 85 šekeļus (21 eiro). Bija tā vērts, vēl nekad nebija izdevies piedzīvot tik savādu sajūtu – uz brīdi kļuvām par pludiņiem. Iesmērējāmies ar melnajiem dubļiem, atpūtāmies un baudījām ne itin bieži redzamu ainavu – otrā krasta pusē – Jordānija.

filter

SABA

Tā ir diena, kad pēc katras nedēļas tiek atjaunota saikne ar Augstāko. Apcerot darba nozīmi, ebreju gudrie balstījās uz uzskatu, ka saba dienā Aukstākais ir pārtraucis darbus. Īsāk sakot, no piektdienas plkst. 15.00 līdz sestdienas saulrietam, ebrejiem ir aizliegta tirdzniecība, bizness, sarunas par politiku, nākamās dienas plānošana, gatavošanās ceļojumam utt…. Kā saba dienā rīkoties tūristiem? Vienkārši – neplānojiet tālus izbraucienus, pērciet pārtiku arābu tirdzniecības vietās, gatavojiet tur, kur esat apmetušies. Atcerieties, sabiedriskais transports – tiek paralizēts. Transportēšanās iespējama tikai ar arābu palīdzību, taču, nākas piebilst, ka cenas uzkāpj daudz augstāk, nekā iedomājaties. Tā ir lieliska iespēja atpūsties, nomierināties, doties ielās, aizceļot līdz Raudu mūrim, verot precīzi uzposušos ebreju tautu, kas no visas sirds svin sabatu. Deju pulciņi, lūgšanas, sakrālie vakarēdieni – apbrīnojamas un uzslavējamas vienojošās tradīcijas. Raugāmies uz naksnīgo, kluso Jeruzalemi no sava terases jumta.

jeruzale

Kad apmaldījāmies un iemaldījāmies…

…vecpuišu ballītē! Diez vai jums ir sanācis kaut kad plosīties 200 trakulīgi noskaņotu palestīniešu starpa. Saba vakars it nemaz nav tik rams visiem. Musulmaņiem piektdiena ir un paliek piektdiena, bet mēs – nenogurdināmi nirstam pilsētā. Mūzikas skaņu iekļauti, devāmies pa straumi, sekojām ritmam, ielas arvien sašaurinājās, cilvēku palika arvien mazāk, skaņa pieauga. Šaurā šķērsieliņā, kura pa kāpnēm veda augšup, sastapuši dažus bērnus, pajautājām, vai ir droši turpināt kāpšanu. Viņi mūs iedrošināja, ar rokām mādami, aicināja pievienoties, – „Tiek svinēta brālēna vecpuišu ballīte!”. Mazie prata angļu valodu – pamatīgi pārsteidza. Mūsu kompānijas vīrieši tika sagaidīti ar apskāvieniem un izsaucieniem, acumirklī tika pacelti gaisā. VĀRDU TIEŠĀ NOZĪME. Kādi četrdesmit līksmojoši vīri uzcēla viņus uz pleciem un, spēlējot astoņu personu balkan-asian-beats „ansamblim”, meta uz augšu. Mums, sievietēm, diemžēl nebija atļauts līksmoties. Stāvējām kā ganiņi pie vārtiņiem, cienājamies ar mājās darinātu arābu vīnogu coca-colu. Bet mums arī ar vērošanu bija gana! Tik daudz emociju… Neaizmirstama nakts.

dance

HAIFA un citādāka Izraēla

Kā jau minējām sākumā, ceļojuma plānošanai laiku gandrīz vai neveltījām… Tādēļ, sestdienā sagatavojoties doties uz Haifu – pēdējo ceļojuma pieturu, apjēdzām, ka esam izblamējušies – sabats joprojām turpinās, sabiedriskais transports joprojām ir paralizēts. Zvanam savam Rauf, pārmaksājam trīskārtīgi, noplatām rokas, tomēr dodamies citādākas Izraēlas virzienā. Haifa tiesām ir pilnīgi citādāka pilsēta. Ielu māksla, lieli parki, mūsdienīgi, kopti dārzi, industrijas. Ielas pilnas ar kaķiem, iedzīvotāji atturīgi, restorānos ēdienkartes krievu valoda, bet tūristu maz. Ar Airbnb palīdzību atradām, kur apmesties. Pasi nespējam noticēt, skats, tikko izejot pa vārtiņiem – iespaidīgais Bábo templis Karmela kalna. Teju VIP loža… M?

parkass

Telavie, Kosherie

Francūzīši saka  „C’est la Vie, Ma Cherie” (latviski „Tāda dzīve, mana dārgā”), mēs, jokodami, izdomājam arī senebreju versiju – „Telavie, Kosherie”. Nākamajā rītā ar sērīgu sirdi atsveicinoties, pieveicām teju 400 pakāpienus līdz Bábo tempļa dārziem, diemžēl – par vēlu, tie jau bija slēgti. Steidzīgi aizdrāzāmies līdz industriālajai pludmalei, pamājām Vidusjūrai, iebāzām māga pēdējo humusa pitu un devāmies uz lidostu. Obligāti jāatzīmē, ka šeit uz lidostu ieteicams doties 3-4 stundas iepriekš, jo tiek veikta tiešām nopietna pārbaude, ceļotāji tiek izjautāti, dažiem pat fotogrāfijas fotoaparātā liek parādīt. Tās bija pēdējās dīvainības, kuras redzējām Izraēlā. Aizvien dzīvojam iespaidos. Nolēmām, ka Telavivā vēlreiz atgriezīsimies – nepietika taču ar nelielu nakts maltīti!

Aicinām arī Jūs padalīties ar iespaidiem no Izraēlas!