Notika? Notika. Tieši ar tādiem vārdiem sarunu uzsāka mūsu pozitīvā Aero.lv komandas biedre Gunta. Maroka. Kamieļi, kas sveicinās pludmalē, dedzinošā saule un daudz, daudz garšīga ēdiena. Atzīsimies, lasot rakstu, var sākt dejot aukslējas, matos var iemirdzēties Āfrikas smiltāji, bet pēdas var sajust burvīgi krāsaino, ēnā veldzējošo pilsētas bruģi. Šajā stāstā atradīsiet visu. Sastapsiet jaunu paradīzi. Varbūt pat koriģēsiet savus brīvdienu plānus. Sajutīsiet brīzi. Maroka iekārdinās tieši tāpat kā iekārdināja mūsu Guntu.

pilsētas panorama

Melošu, ja teikšu, ka Marokas ceļojums netika plānots. Maroka mani izsekoja gandrīz gadu. Tad sapratu, ka man šī noslēpumainā piparmētru tējas zeme jāaplūko arī realitātē. Līdz ceļojumam bija palikuši pat trīs ar pusi mēneši, bet man jau biļetes bija kabatā. Nolēmām apmeklēt trīs pilsētas un rezervējām pirmo naktsmītni Marokā. Tā arī bija visa plānošana.

MARAKEŠAS ĀBECE

Ceļojumu sākām divatā. Ierodoties Marokā, uzreiz iepazināmies ar pirmajām marokāņu blēdībām (kuru pinekļos veiksmīgi neiekļuvām) un uzreiz pēc tam iepazināmies ar vāciešu pārīti un vientuļu amerikāni. Ar viņiem veiksmīgi nonācām pārtikas tirgus teltī. Tur pirmo reizi satikāmies ar smieklīgajām marokāņu cenām, marokāņu ielas ēdienu un ieradumu pasūtīt VISU NO ĒDIENKARTES. Ar pilniem vēderiem, bet tukšu piedzīvojumu bāku aizlīgojām nogaršot marokāņu alu, ko vietējie paši ne īpaši var dzert (un tikai vēlāk sapratām kādēļ). Nu, nogaršojot pāris malkus alus no 0,33 pudelītēm par 50 dirhāmiem (~5 € ), amerikānis cēla īkšķi uz augšu un no sirds godināja dievu dzērienu. Vācieši un mēs saskatījāmies ar platiem smaidiem, bet savus viedokļus par īstu alu atstājām tur, kur parasti šādās situācijās tie arī paliek…

Jau agrā rītā kopā ar ielu uzkopējiem „slaucījām” Marakešas tirgu. Tikai viņi ar slotām, bet mēs ar acīm un naudas makiem. Nepalaidiet garām iespēju dāsni iepirkties Marakešas tirgū – citu pilsētu tirgos piedāvājums nav tik labs, un arī kaulēšanās nav tik veiksmīga. Pēcpusdienā ar autobusu devāmies okeāna virzienā.

kamieli

VIEGLA BRĪZE UN OKEĀNA KAPRĪZES

Kaut arī neplānojām, cikos mums būtu jāierodas Esuveirē, bet fakts, ka ieradāmies ievēēērojami par vēlu. Tumsa, stacijas rajons, šķībi skatieni uz gaišas ādas meitenēm, kas acīmredzami nesaprot, uz kuru pusi doties, blakus dzeloņstiepļu cietuma žogs (nopietni???)… Bet veiksme mūs nepameta, atradām medīnu (vecpilsētu) un „uzrakām” vēl strādājošu riādu (marokāņu B&B). Par 600 Dh (~60 €) saņēmām divas lieliskas savienotas istabas DIVĀM (!) naktīm. Brokastis uz jumta, protams, iekļautas. Pēc rītā piedzīvotās sanatorijas sajūtas uz jumta, klausoties dziedošos gaiļus un šalcošos Atlantijas okeāna viļņus, izlīgojām uz pirmo satikšanos ar Esuveiri. Ar to satikāmies zvejnieku tirgū. Mums nepietika vien ar tikko noķerto astoņkāju, haizivju, jūras ežu un vēl daudzu neatpazītu objektu apskati, tādēļ droši devāmies nogaršot šeit tikko noķertās un mūsu acu priekšā izceptās jūras veltes un zivis. Par 100 Dh (~10 €) divatā saņēmām divas lielas X zivis, šķīvi ar mazām X zivīm, garneļu šķīvi, kalmāru šķīvi, astoņkāju šķīvi, divas bļodiņas ar franču maizi un divas kolas pudeles. Nereāli, bet reāli! Dīvainākā lieta Esuveires pilsētā – taksometru cenas. Pilsētā, dienas laikā nobraucot JEBKĀDU attālumu, jāmaksā 7 Dh (~0,7 €). Uzmanību, naktī tarifs pieaug! Līdz pat 8 Dh (~ 0,8 €).

zivju tirgus

30 STUNDAS LĪDZ PARADĪZEI

Ceļojums līdz mūsu mērķim aizņēma ne daudz, ne maz – 30 stundas. Ceļojām maršrutā Esuveire-Marakeša-Fesa-Šefšauena. Fesā netīšām apstājāmies uz 7 stundām. Pieturā gaidījām savu nākamo autobusu, mūs uzrunāja garāmejošs pseidogids un pierunāja doties viņam līdzi īsā pseidoklejojumā pa Fesas medīnas „nozīmīgākajiem” objektiem (par bargu naudu). Aizveda mūs uz slavenajām ādu miecētavām, kur samaksājām par ieeju, bet slavenie „krāsainā šķidruma kubli” BIJA TUKŠI. Izrādās jau vairākus mēnešus notiek renovācija. Pseidogids saka „UPS!”. Mūsu pseidoekskursijas ķirsītis tortei bija paklāju veikals. Jau ierodoties Marokā, man bija skaidrs – marokāņu paklāji ir skaistāki par manu skaistāko apģērbu skapī. Taču ceļojuma vidū sapratu, ka līdzekļu (un vietas mugursomā) paklājiem PATIEŠĀM nav. Un ko domājat… Apsēdināja mūs paklāju veikalā klubkrēslos, sāka cienāt ar piparmētru tēju… un sākās stundu garš paklāju modes šovs. Bijām stingri nolēmušas nepirkt NEKĀDUS paklājus. Pēc pusotras stundas izgājām ar kaktusa zīda paklāju mugursomā (atbraucot uz Lietuvu,  nolēmām „iegūglēt”, vai tāds kaktusa zīds ir reāla lieta). Protams, pseidogids nebūtu pseido, ja ekskursijas beigās nebūtu paprasījis divreiz vairāk naudas… Dusmīgas atdevām viņa izlūgtos 400 Dh (~40 €) un devāmies autobusu pieturas virzienā, kuru, protams, neatradām un apmaldījāmies. Sēdāmies taksī, tā šoferis nesaprata, ko vēlamies, un aizveda mūs uz otru pilsētas galu. Pēc stundas beidzot sēdējām citā Fesas autoostā ar biļetēm uz Šefšauenu un ar fantastiski iztukšotajiem naudas makiem, kā arī galvā skanošajām pamācībām. Pēc sešām stundām skārāmies zilajam Šefšauenas medīnas bruģim.

vecpilsēta

ZILUMU PARADĪZE

Par Šefšauenas skaistumu nav daudz ko piebilst. Viss ir zils. Ļoti mierīgi. Pat teiktu, marokāņu Birštona. Mūsu viesnīca par divām naktīm izmaksāja 200 Dh (~20 €) cilvēkam + 20 Dh (~2 €) par brokastīm (uz jumta terases, protams). Bet es to novērtētu, pieliekot vēl vismaz vienu nulli… No rīta dzert kafiju, klausoties zilo pagalmu zilajās kūtīs marokāņu dziesmas dziedošajā gailī, ir līdz zilumam pasakaini. Protams, no rīta ir vēsāks, JO PILSĒTU AIZĒNO LIELAIS KALNS, kas ir vienkārši brīnišķīgs. Stundas brauciena attālumā no pilsētas, dodoties ar speciālu taksometru, var sasniegt iespaidīgu nacionālo parku. Vieni pulcējas, lai skatītos ūdenskritumu, citi, vai precīzāk mēs, izvēlamies pagriezienu pa labi un kāpšanu kalnos. Pusotru stundu kāpām un priecājāmies par neskarto dabu. Kalni bija tik „savvaļīgi” un nenokāpelēti, ka daudz kur slīdējām, šļūcām, ķērāmies un kritām. Šefšauenā zilas ir ne tikai ielas un sienas, bet arī mūsu elkoņi un ceļi. Zilumu paradīze.

dzīve Marokā

Ceļojumu sākām divatā, bet noslēdzām jau trijatā – mēs divas un allaž kaut ko slēpjošā Maroka.

Maroka nesen tika nominēta kā modernākais ceļojumu galamērķis. Viegla eksotika un laba atpūta, lieliska lidojuma un kvalitātes attiecība, harmoniskie marokāņu ritmi un SILTUMS, kā mums tik bieži pietrūkst. Šodien, rakstot šo rakstu, saule piemiedz ar aci, it kā aicinot uz piedzīvojumiem Marokas gaumē.