Francūžu dzīves skaistums, acīm neaptveramie vīna dārzi, brīvības un romantikas sajūta. Ne velti Bordo gūst strauju popularitāti kā jauns ceļojumu galamērķis. Vēl nesen pilsēta tika dēvēta par melno – valdība ilgi nespēja rast risinājumu, kā cīnīties ar netīrumiem, kas piesārņojuši ēkas. Šodien viss Bordo reģions tiek uzskatīts par elegances simbolu.

Apmeklēt un iepazīt Bordo iekārdinājās Aero.lv pārstāves Sniedzīte un Dace. Ceļojumu ekspertes nupat kā atgriezās no īsā, atklājumiem bagātā ceļojuma un dalās ar pavisam svaigiem iespaidiem un ieteikumiem.

Sniedzīte

– Bordo – netradicionāls galamērķis. Kā to izvēlējāties?

– Sniedzīte: Vienā no jaunāko ceļojumu galamērķu prezentācijām ievēroju Francijas Bordo pilsētas burvību. Šaurās ieliņas, balkoni, izrotāti ar košām puķēm, milzīgi vīna dārzi. Viss tik ļoti atgādināja Itāliju, kurā abas ar Daci esam neprātīgi iemīlējušās… Tāpēc nolēmām pārbaudīt Bordo reģionu. Doma, ka tā atgādina mūsu sapņu stūrīti, bet vēl joprojām ir neatklāta vieta, patiešām vilināja to iepazīt.

Vinogas-Bordo-2

Vispār esam pamanījušas, ka atpūtnieki arvien meklē jaunus galamērķus, jo ierastie kūrorti neapmierina ziņkārību. Bordo patiešām ir atsvaidzinoša gaisa malks aktīvam ceļotājam.
Pilsētu, kas dižojas UNESCO mantojuma sarakstā, sasniedzām ar Air Baltic aviokompāniju. Lidojumi no Rīgas tiek veikti 2 reizes nedēļā.

Saint-Emilion

– Kā raksturotu Bordo cilvēkam, kas tur nav bijis?

– Dace: Tradicionālā, senā Bordo pilsētas arhitektūra ir savijusies ar modernisma stilu. Vēl pirms 20 gadiem tā bija melnā pilsēta. Nevienmērīgā akmens ēkas sevī uzsūca visus netīrumus, tādēļ izskatījās piesārņotas. Kad pilsētas valdība norīkoja ēkas notīrīt, Bordo atdzima jaunai dzīvei. Jauno pilsētas tēlu līdz pat šodienai uztur valdība un kulturālie iedzīvotāji.
Tagad tā ir viena no pievilcīgākajām Francijas pilsētām, kas tiek godināta arī kā viena no drošākajām. Iepazīšanās ar Bordo iespējama ar autobusiem, velosipēdiem vai automašīnām. Mēs ar prieku izmantojām modernos tramvajus un daudz, daudz gājām kājām.

Bordo-pilsetas-centrs

– Kādi bija pirmie iespaidi, ierodoties Bordo?

– S.: Veltījums brīvībai un privātumam! No uzmācīgiem tirgotājiem, kas piedāvā mazus Eifeļa tornīšus, dīvainu formu mirdzošas rotaļlietas, lētas vīna pudeles vai viltotas Gucci zīmola somiņas, nav ne miņas. Bet brīvības sajūtu ar Daci klēpjiem ķērām – tik ļoti gribējām arī mājās atvest, bet drosmi būt pašam – kā ciemakukuli mājās izdalīt.

Dace

Bordo iedzīvotāji mīl dzīvi, savu pilsētu, valsti un tradīcijas. Tāpat kā visā Francijā, Bordo dominē viegli romantiska atmosfēra. Bez šaubām – ar šķipsniņu kaisles un sauju harizmas.
Tiesa, ir arī ne tik romantiskas nianses. Pamanījām, ka dažas cenas šajā pilsētā kož. Salīdzināšanai – salāti restorānā maksā 16 EUR, kaut gan kleita veikalā ap 15 EUR.

– Kuras Bordo vietas visvairāk palika atmiņā? Ko neierastu ieteiktu apskatīt?

– S.: Pirmā mūsu pieturvieta bija Mirroir d’Eau (latv. val. Ūdens spogulis). Ieraugot šo vietu, gribējās ievaidēties no skaistuma un izbrīna. Neticami, cik lielu skaistumu un prieku ne tikai tūristiem, bet arī vietējiem var sniegt ūdens avotiņš. Dienas laikā pilsētas vidū mazajā ūdens krātuvē plunčājas ne tikai bērni, bet arī pieaugušie. Iestājoties tumsai, var redzēt neparasti skaistu ainu: Place de la Bourse pils mierīgi „ieguļas” ūdenī, bet no rīta ūdens krātuvi pārklāj viegla migla.

Tilts
Apmeklējot Bordo, jāpastaigā arī pa Pont de Pierre tiltu. Tas ir greznās pilsētas simbols. Ceļotājiem, kam patīk muzeji, iesakām pievērst uzmanību Le Cité du Vin muzejam. Tas ir iespaidīga skaistuma arhitektūras meistardarbs, rotāts ar mākslas instalācijām un, protams, veltīts vīna kultūrai, kas Bordo tiek ļoti daudzināta.

Sniedzite

– Varbūt apmeklējāt arī apkārtējās pilsētās? Vai ir vērts uz tām doties?

– D.: Plānojot braucienu uz Bordo, uzzinājām, ka tikai 66 km attālumā atrodas viena no lielākajām kāpām Eiropā. Ceļotāji uz Dune de Pilat (latv. val. Pilā kāpa) ierodas un kāpj no visas pasaules! Tāpēc arī mēs nolēmām ielēkt Arkašonas pilsētas virzienā braucošajā vilcienā un pēc stundas jau devāmies kāpas virzienā. Skatu, ko redzējām, iesaucām par masāžu acīm. Noteikti varam teikt, kas šo dabas parādību redzēt ir ne tikai vērts, bet tas patiešām ir jādara.

Kapa

– Pilā kāpa bieži vien tiek salīdzināta ar Nidas kāpām Lietuvā…

– S.: Taisnību sakot, doties Pilā kāpas virzienā nenolēmām uzreiz. Galvenais arguments atteikumam no šī brauciena bija ainavas līdzība mūsu kaimiņvalsts piejūrai, precīzāk – Nidas kāpām. Taču, aizbraucot turp, ne reizi vien viena otrai piemiedzām un priecājāmies par pareizo lēmumu. Ar acīm glāstījām koku virsotnes, centāmies atmiņā saglabāt peizāžu. Ja smiltis nebūtu tik karstas, droši vien no Pilā virsotnes būtu šļūkušas uzreiz atveldzējošajā okeānā. Jā, līdzību ar Nidu ir daudz, bet arī atšķirību netrūkst. Pilā kāpa ir pilnībā plika un atgādina tuksnesi. Tā ir augstāka, viengabalaināka, bet atmosfēra ir pilnīgi cita.

– Bordo ir slavena kā vīna darīšanas zeme…

– D.: Vīna industrija Bordo reģionā tiek pielīdzināta mākslai. Tāpēc mēs nolēmām doties izglītojošā ceļojumā. Izvēlējāmies 8 personu ekskursiju uz Saint-Emilion reģionu, kur apmeklējām vienu senu un vienu ļoti modernu vīna rūpnīcu. To, ko redzējām, franči dēvē par chateaux – pils. Lai ciematu nosauktu par chateaux, tiek izvirzītas daudzas prasības: kā jāaizskatās apkārtnei, cik lielai vīna dārzu platībai jābūt utt. Tiešā vārda tulkojuma dēļ šeit dzīvojošās ģimenes bieži nolēma uzbūvēt īstas pilis. Tādēļ nav brīnums, ka šajā reģiona jūties kā pasakā. Zaļojošie lauki, rokās spurdzošās vīnogas un izglītojošās nodarbības par vīnu pēc tā krāsas.

Vinogas

Redzēt moderno vīna ražošanas pusi arī bija interesanti. Datori, kas ir aizstājuši cilvēku roku darbu, vairs nevienam nav jaunums, bet ieraudzīt šo varenību savām acīm – vērts.

Vina-daritava